Iztīri elpceļus

Viss būs tā patās,
Manas rīmes vēl joprojām plūst kā Bakāls,
Pāri malām, sūcot alus bārā, putas ūsās sakrājas,
Zaļām sūnām jūtas apklātas guļ kā rūnakmeņi Jukatanā,
Mūžamežu saknes apēd to, kas mūsu sirdīs glabāts.
Kādas arī būtu krīzes,
Vienmēr būšu pilnīgs fanāts,
Viltīgs savās rīmju shēmās,
Gatavs ar tēmām pildīt granātas,
Oriģinālas vilnī savā,
111, ja ar man teli?,
Kas - pki,
Kā - nāvējoši,
Kam - Tev!
Flovs un rīmes karstāks nekā termofors zem virsjakas,
Metaforas ir trakas,
Metanols un sirds dropes,
Rīmēs dvūļas cum-un-mudž kā Pentagonā ķirzakas,
Reptiljāņi raksta Tavam nekrologam virsrakstu,
Nitroglicerīna stabs,
Rīmēs ticamības maz,
Toties nogāz Tevi no kātiem kārtīgs vikalīna grams,
Prikolīgas dabas čalis brīvsolī ar tādu šmaru,
Pietiks gaidīt īsto brīdi,
Tātad laiks ir tagad čali!
Un, kad rakstu, brīžiem nejūtos vairs depresīvi,
Un, kad lasu šito miķī, galvā rodas epidrīms,
Mazie reperīši nesaprot,
Šie domā, ka es zīmējos,
Šie nevar iedomāties kaifu, kāds man rodas rīmējot!
Rajončika čalis,
Kedas, pončiki un alus,
Mana končika gals ir