Kad mēness jūrā krīt

Trīsreiz spers zibens šonakt
Pārbīsies, noslēpsies rīts
Prom arvien tālāk un tālāk
Tavu mulsumu vējš aiznesīs

Iztrenkās miegainās ēnas
Zvaigznes kamolā savērs un drīz
Tavu kautrību, lēnību manu
Kvēlā neprātā pārvērtīs!

Kad jautāsi: "Kur ir tie vārdi
Tā mīkla, ko solījies teikt?"
Vējš aiznesīs debesīm pāri
Manu skumjo un mokošo: "Hei!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Trīsreiz spers zibens šonakt
Pārbīsies, noslēpsies rīts
Prom arvien tālāk un tālāk
Tavu mulsumu vējš aiznesīs

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"