Nelaid, Māte, Bērnus Mežā

Nelaid, māte, bērnus mežā,
Mežā odzes slīd,
Klausi, meitiņ, klausi, dēliņ,
Odzēm acis spīd.

Nelaid, māte, bērnus mežā,
Mežā odzes skrien,
Meita dzird, un dēls jau ausās:
Zigzagainās skrien.

Aizvilinās prom no mājām
Tavus bērnus, māt,
Aizvilinās prom tik tālu,
Ka var nepārnākt.

Izaugs meitas tā kā odzes -
Acīm spīdošām,
Tādas acis agrāk bija
Laimes raganām.

Izaugs dēli tā kā odzes -
Sīksti dvēselē,
Māt, vai tavu dēlu liktens
Tevi nebiedē?

Bet tas mežš, kas tālē gaida,
Māt, tas viņu ir,
Bet tas mežš, kas tālē gaida,
Māt, tas viņu ir.