Noklusētā dziesma

Ārā atstāta, viena aizmirsta
Pie krūtīm klauvē tā, pie kādreiz runātā
Meliem vietas nav starp mums

Grūti līdzās būt un tomēr nepiekļūt
Kad visi liek tev stāt, liek klusēt, nelaiž klāt.
Nevienam tevi nevajag!

Patiesība sāp mazliet
Un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet,
Tās nevar gūt par daudz

Vārdus rindojot, tos vietām samainot
Teiktais pārvērsts
Tik bieži par neko
It kā sevi sargājot,
It kā nezinot
Nemaz negribot
Tev pāri nodarīts
Un tagad paprasīt:
Lūdzu, piedod! grūti man, jo

Patiesība sāp mazliet
Un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet,
Tās nevar būt par daudz

Patiesība sāp mazliet
Un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet,
Tās nevar būt par daudz

Patiesība sāp mazliet
Un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet,
Tās nevar būt par daudz