Rīts (Izpūrušiem Matiem)

Uz ielas satraukto cilvēku ēnas
Kāds kliedz, bet es nedzirdu vairs
Tik viegls vējš, virs lido
Es atplētu rokas un biju tik brīvs

Knaģainiem pirkstiem Tu sažņaudz aizkarus
Bet zini, man nav vairs žēl
Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids
Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs

Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids
Bet zini man nav, nav vairs žēl
Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids
Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs

Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem
Es stāvēju logā un vēlējos iet
Tavi trauslie, kailie pleci
Sārtās lūpas, es aizeju brīvs

Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids
Bet zini man nav, nav vairs žēl
Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids
Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs