Vecais Zābaciņš

Kad man maziņam krūtīs iedūrās,
Akla sāpe kā nezināms drauds –
Māte teica: Tas tikai tāpēc,
Tikai tāpēc, dēliņ, ka audz!

Laikam caurvējā esmu stāvējis,
Akla sāpe skursteņos kauc.
Kas man sacīs: Tas tikai tāpēc,
Tikai tāpēc, dēliņ, ka audz!

Vecais zābaciņš - mana bērnība,
Kā lai projām, projām to sviež!
Vecais zābaciņš – mātes gādātais
Nepanesami spiež!

Akla sāpe te atkal ciemojas,
Tūkstoš balsīs pasaule sauc -
Kas man sacīs: Tas tikai tāpēc,
Tikai tāpēc, dēliņ, ka audz!

Vecais zābaciņš - mana bērnība,
Kā lai projām, projām to sviež!
Vecais zābaciņš – mātes gādātais
Nepanesami spiež!