Tūkstošiem

Kādreiz,
Akmens saknes zemē dzīst.
Un ziedēs,
Starp akmeņiem, kas nepratīs.
Un runās,
Tā kā nemāk cits neviens.
Un mēmi,
Būs steidzīgie, kas garām skrien.

Kāds reiz,
Tev pie kājām, saknes dzīs.
Un uzplauks,
Starp tūkstošiem, kas nepratīs.
Un klusēs,
Tā kā neklusē neviens.
Laiks norims,
Vien skrienošie, tie laiku skries.

Klausies, klausies, ieklausies,
Ieklausies.
Ļaujies.
Klausies, klausies, ieklausies,
Un ļaujies.

Klausies, klausies, ieklausies,
Ieklausies.
Ļaujies.
Klausies, klausies, ieklausies,
Un ļaujies.

Kādreiz,
Akmens saknes zemē dzīs.
Un ziedēs,
Tiem tūkstošiem, tiem diviem vien.
Kas runā,
Tā kā nemāk cits neviens

Klausies, klausies, ieklausies,
Ieklausies.
Ļaujies.
Klausies, klausies, ieklausies,
Un ļaujies.